Kvantu psiholoģija: kad prāts sastopas ar kvantu pasauli
Iedomājies, ka katru reizi, kad tu kaut ko novēro — sarunu, notikumu, pat savu domu — tu tajā pašā brīdī arī maini to, ko novēro. Ne gluži ar skatienu vien, bet ar savu uztveres filtru. Izklausās pēc kvantu fizikas? Tieši tā. Un tieši to Robert Anton Wilson piedāvā savā izaicinoši rotaļīgajā un provokatīvajā darbā Quantum Psychology — grāmatā, kas ne tikai sajauc robežas starp zinātni, psiholoģiju un filozofiju, bet arī pašu lasītāja domāšanu.
Kas ir kvantu psiholoģija?
Kvantu psiholoģija nav klasiskā psiholoģija ar “kvantu” piespraudi. Tā ir pilnīgi jauns skatījums uz cilvēka domāšanu — ar radikālu pieņēmumu: nav vienas patiesības, bet gan neskaitāmas realitātes, kas katram no mums eksistē kā realitātes tuneļi. Šie tuneļi nav tikai metafora. Tie ir mūsu uztveres, uzskatu un neiroloģiskās reakcijas, kas filtrē un interpretē pasauli.
Vilsons saka: “Tu neredzi realitāti. Tu redzi tikai to, ko tavs smadzeņu programmatūras komplekts ļauj tev redzēt.”
Zinātne vai maģija?
Vilsona stils ir tikpat daudzzinātnisks, cik mistisks. Viņš runā gan par Heizenberga nenoteiktības principu, gan par Zena paradoksiem. Viņš apvieno Norberta Vīnera kibersistēmas ar budisma “pašapziņas ilūziju”, vienlaikus smejoties par mūsu tendenci pielipt vienai versijai par realitāti.
Un tad viņš pasaka: “Tu nevari atrast vienu dziļo realitāti. Tādas vienkārši nav.”
Tā vietā eksistē dažādi režīmi jeb “reality tunnels” — tavējais, manējais, kaimiņa, pētnieka, šizofrēniķa vai dzejnieka. Un neviens no tiem nav pareizais — tikai derīgais konkrētajā brīdī.
Psiholoģija, kas nelieto “ir”
Viena no Vilsona revolūcijām ir valodas dekonstrukcija. Viņš piedāvā izslēgt vārdu “ir” no mūsu domāšanas — jo “tas ir slikti” vai “viņš ir idiots” ir valodas slazdi, kas rada fiksētas domāšanas struktūras. Tā vietā viņš aicina izmantot formu: “Es šobrīd viņu uztveru kā...”
Kvantu psiholoģija šeit kļūst par rīku personīgai brīvībai. Tu sāc pamanīt, kā pats veido savu pasaules versiju. Un vēl labāk — tu saproti, ka vari to mainīt.
Eksperimenti un spēles ar prātu
Grāmata ir pilna ar provokatīviem uzdevumiem. Vilsons aicina lasītāju piedalīties – burtiski – eksperimentos ar savu apziņu. Viens no tiem: mēģini vienu dienu uztvert visus cilvēkus kā robotiem līdzīgus algoritmus. Citā dienā — kā dievišķas būtnes. Pēc tam – kā kaķus. Un tad vēro, kā mainās tava emocionālā reakcija.
Tas nav joks. Tas ir eksperiments ar uztveri – un Vilsonam patīk izsmalcināti prāta joki, kas, izrādās, nav tikai smiekli, bet dziļi dziedinoši vingrinājumi domāšanas elastībai.
Kā tas sasaucas ar mūsdienu terapiju?
Vilsona kvantu psiholoģija dod priekšnoteikumus dziļai iekšējai pārprogrammēšanai — līdzīgi kā to dara regresijas terapija, NLP vai eksistenciālā psihoterapija. Viņš runā par to, kā mūsu smadzenes “montē realitāti” gluži kā filmas režisors – kadrējot, samontējot un izvēloties, ko izgriezt. Šajā ziņā viņš iedvesmo arī terapeitus būt apzinātiem režisoriem.
Grāmata arī pieskaras regresijai — kā cilvēka uzbūvētajam naratīvam par pagātni. Vilsons neiedziļinās ezotēriskās reinkarnācijas detaļās, bet piedāvā skatu uz narratīvām atmiņām, kuras var būt tikpat elastīgas kā mūsu uztvere šodien. Un tas saskan ar regresijas terapijas dziļāko mērķi — pārstrādāt vecos realitātes tuneļus.
Secinājums: vai tu esi gatavs mainīt savu prātu?
Robert Anton Wilson nenodod atbildes, bet piedāvā kartes. Daudz kartes. Un, iespējams, visvērtīgākā no tām ir šī: Tu vari izvēlēties savu realitāti. Katru dienu. Katru brīdi. Un tā ir tava lielākā brīvība.